Kopsumma: €
Iepirkumu grozs

Jaunumi


Patiesība par "ekonomiskajām spuldzēm". (KFL; CFL)

 

Mēs visi zinam ka smēķēšana un alkohola lietošana ir kaitīga. Likums nosaka ka uz šo produktu iepakojumiem jābūt brīdinošam tekstam, zīmējumam.
Cik daudzi no mums zin par "ekonomisko spuldžu" kaitīgumu? Kapēc uz to iepakojumiem nav brīdinājumu?
Cik daudzi no mums ir aizdomājušies kādā vidē uzturamies? Vai Jūs pievēršat uzmanību gaismas avotam Jūsu mājās? Tirdzniecības centrā kurā iepērkaties? Bankā, kurā gaidat rindā?
Kapēc mēs ikdienā sūdzamies par to ka automašīnas piesārņo vidi? Kāpēc neviens no mums neaizdomājas cik ļoti vidi piesārņo "ekonomiskās spuldzes" ?

Kvēlspuldzes vairs neražo, 2016. gadā vairs neražos arī halogēnspuldzes. Kapēc joprojām tiek ražotas KFL un CFL (ekonomiskās) spuldzes?
Izlasi patiesību par šīm spuldzēm un izlem vai vēlies pakļaut savu un savu tuvāko veselību šim riskam.

Raksta avots: Latvijas Republikas Veselības Ministrija, Veselības Inspekcija.
Pilnais raksts: http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/s…

Fluorescences lampu, t.sk. KFL,  iespējamie riska faktori
Elektromagnētiskais starojums (EML) 
Literatūrā nav datu par to, kāda veida un intensitātes EML emitē lampas. Taču lampu tuvumā ir dažādas frekvences  EML. Līdzīgi kā citas elektriskas ierīces, KFL emitē zemas frekvences elektriskos un magnētiskos laukus 50Hz un iespējams arī ar to saskanīgajās 150Hz un 250Hz  frekvencēs. Bez tam KFL emitē arī augstas frekvences laukus (30-60kHz).
Dzīvsudrabs
Enerģiju taupošās lampas satur apmēram 5mg dzīvsudraba. Uz lampas iepakojuma ir jābūt norādei par dzīvsudraba saturu lampā un par lampas izvietošanas prasībām pēc tās darbības izbeigšanās.
Mirgošana
Visas lampas maina savu gaismas intensitāti, jo  jauda tiek piegādāta lampai divreiz ciklā pie 100Hz  vai 120Hz frekvences. Kvēlspuldzēm šo mirgošanu samazina diega karstuma kapacitāte. Ja gaismas intensitātes modulācijas ir pietiekami uztveramas ar aci, novēro  mirgošanu. Modulāciju pie 120Hz nevar redzēt, un lielāko tiesu gadījumos to neredz arī pie 50Hz.
Fluorescences lampas, t.sk. KFL, kas izmanto augstas frekvences (kHz) elektroniskos balastus ir t.s. „flicker free” jeb lampas bez mirgošanas. Tomēr visām lampām novēro  t.s. „pārpalikuma” mirgošanu. Bbojātas lampas var radīt mirgošanu arī pie zemākām frekvencēm.
Gaismas emisija, UV starojums un zilā gaisma 
Kvēlspuldzes sava specifiskā stikla pārklājuma dēļ izdala „siltu” vai „aukstu” gaismu vai daudz specifiskāku savas krāsas temperatūru profesionālai apgaismošanai (fotostudijās, apģērbu noliktavās u.c.).
Fluorescences lampu gadījumā – spektrālā emisija atkarībā no lampas virsmas fosfora pārklājuma, var uzlabot zilo gaismu, simulējot dienas gaismu.
Ir noteikti starptautiski iedarbības limiti starojumam (200-300nm) no lampām un spuldzēm,  lai aizsargātu no gaismas bioloģiskā kaitīguma (IEC, 2006).
UV emitētais daudzums un tā spektrs ir atkarīgs gan no fosfora, gan no stikla apvalka. Dažas viena apvalka KFL emitē UVB un UVC pēdas (254nm), ko nekad nenovēro kvēlspuldzēm.
UVB izstarojums no viena apvalka KFL 20cm attālumā ir 10reižu lielāks nekā no volframa lampas.
Zinātnisko pierādījumu izvērtēšana fluorescences lampu gaismas iedarbībai dažu slimību izcelsmē un slimību paasinājuma gadījumos
Lai novērtētu zinātniskos pierādījumus fluorescences gaismas (no parastajām fluorescences lampām un KFL) saistībai ar sūdzībām noteiktu slimību gadījumos, tika noteikti kritēriji:
(i) Datus apstiprina gadījuma –kontroles pētījumi, kohortas pētījumi vai provokācijas testi publicēti pārskatu literatūrā;
(ii) Datus apstiprina citi pētījumi zinātniskajā literatūrā;
(iii) Bioloģiskā gadījuma ticamība un efekti;
(iv) Veselības speciālistu novērojumi būtiskās jomās;
(v)  Personīgi aprakstīta pieredze;
(vi) Citu paziņota personīgā pieredze;
(vii) Pamata iedarbība un nav pierādījumu par kaitīgiem efektiem.
Šos kritērijus sadalīja pēc pierādījumu pakāpes:
A pietiekami pierādījumi (kritēriji (i), (ii) un (iii);
B daži pierādījumi (i) un (iii);
C neatbilstoši pierādījumi (iii) un (iv);
D tikai atsevišķi gadījumi  (iv), (v) un (vi);
E nav paziņotu efektu (vii).
1. Fluorescences gaismas iespējamā iedarbība uz slimībām,  kas nav saistītas ar  ādas sistēmas patoloģiskiem stāvokļiem
Epilepsija- 5% no kopējās populācijas ir novērojamas lēkmes un gada izplatība ir 50 uz 100.000 populācijas (WHO, 2001). Apmēram 5 no 100 epileptiķiem novēro t.s. fotosensitīvo jeb gaismas jutīgo epilepsiju. Lēkmi var izraisīt vizuāli stimuli, kā zibšņuguns, kustīga vai nekustīga gaisma. Zibšņi vai mirgojošas gaismas vai arī ātri mainīgi attēli var izraisīt lēkmes. Fluorescences lampas parasti nerada problēmas, izņemot, ja lampas ir bojātas un tās mirgo pie zemākām frekvencēm. Riski ir saistīti ar televīziju un videospēlēm. Secinājumi:lēkmes var izraisīt mirgošana un tās korelē tikai ar zemām frekvencēm (3Hz, 15-18Hz) (Pierādījumu līmenis A). Nav zinātnisku pierādījumu, ka KFL var izraisīt lēkmes (pierādījumu līmenis E).
Migrēna migrēnas slimniekiem  ir vērojams  pārmērīgs jutīgums uz gaismu. Var parādīties vizuāli traucējumi – zibšņi, „zig-zag” līnijas vai pat īslaicīgs redzes zudums. Migrēnas lēkmes atkārtojas, ja ir pārtikas vai miega trūkums, gaismas iedarbība, sievietēm hormonālās darbības traucējumi. Arī nogurums un stress vai relaksācija pēc stresa var izsaukt lēkmi. Domāja, ka migrēna ir saistīta ar asinsvadu paplašināšanos vai sašaurināšanos galvā. Tagad uzskata, ka iemesli ir iedzimtas gēnu, kuri kontrolē noteiktas šūnu populācijas smadzenēs,  anomālijas. Ir dati, ka Eiropā apmēram 14% pieaugušo konstatēta migrēna. Un ir pašu paziņoti dati, ka noteiktas gaismas spēj izsaukt lēkmes (liela kontrasta svītrainas mirgojošas gaismas). Fluorescences lampas var radīt acu sasprindzinājumu un galvassāpes. Pacientiem ar migrēnu ir mazliet zemāks mirgošanas  saplūšanas slieksnis. Bez tam raksturīga ir fotofobija, tas ir  gaismas sajūtas uztveres novirze no normas, daļai cilvēku ar galvassāpēm lēkmes laikā un arī lēkmju starplaikos. Migrēnas pacienti esot īpaši jutīgi pret zilo gaismu. Secinājumi - migrēnu var ierosināt gaismas mirgošana (līdz apmēram 50Hz frekvencei) un pacienti ir jutīgi arī lēkmju starplaikos. (pierādījumu līmenis A). Taču nav pierādījumu, ka fluorescences mirgošana pasliktina simptomus (pierādījumu līmenis D) un ari nav pierādījumu par zilo gaismu (pierādījumu līmenis D).
Tīklenes slimības–zilā gaisma rada fotoķīmisku  bojājumus - kaitīgus efektus tīklenē saistībā ar skābekļa ražošanu. Tiek rekomendēti filtri, lai aizsargātu lēcas un tīkleni no zilās gaismas, ja antioksidantu aizsardzības mehānismi un melanīna klātbūtne nevar aizsargāt pret šo iedarbību. HIV pozitīviem pacientiem var būt infekciozas retinopatijas un neinfekciozas komplikācijas, kas tos padara vairāk jutīgākus pret zilo gaismu. Secinājumi - zilā gaisma var būt kaitīga cilvēkiem ar tīklenes saslimšanām (pierādījumu līmenis B). Ir arī pierādījumi, ka ilgstoša zilās gaismas iedarbība var radīt krāsu jutīgumu arī veselā tīklenē (pierādījumu līmenis B).
Fotofobija - acu diskomforts spožā gaismā. Simptoms, kas bieži saistīts ar acu patoloģisku stāvokli – kataraktu, radzenes bojājumiem, apdegumiem, infekciju, iekaisumiem, tīklenes atslāņošanos u.c. Cilvēki ar gaišas krāsas acīm cieš vairāk, biežāk cieš albīni. Galvenā problēma ir gaismas intensitāte. Nav pētīti zilās gaismas, mirgošanas, fluorescences efekti, bet izslēgt tos nevar (pierādījumu līmenis C).
UV starojums, sniega aklums, kataraktaKFL, atbilstoši bloķējot UVB un UVC starojumu, nerada risku sniega aklumam (acs ābola saules apdegums). Taču nesenie pētījumi rāda, ka dažas KFL emitē zināmu UV starojuma daudzumu, kas ilgstoši iedarbojoties ļoti tuvu acij, varētu radīt zināmu kaitējumu. Tomēr mērījumi rāda, ka sliekšņa līmeņi netiek pārsniegti. UV ilgtermiņa iedarbība varētu veicināt kataraktas veidošanos, lampai atrodoties acu līmenī. Secinājumi - fluorescences lampas nerada sniega aklumu (pierādījumu līmenis E) vai kataraktu (pierādījumu līmenis C), ja  UVB un UVC tiek atbilstoši filtrēti.
Elektromagnētiskais hiperjutīgums- Ir sūdzības, ka EML un KFL varētu radīt simptomus personām, kas uzskata, ka ir jutīgas pret KFL. Subjektīvi šie simptomi ir līdzīgi kā jutīgiem pret mobilo telefonu – ādas apsārtums, dedzinošas sajūtas ādā, galvas sāpes, nogurums, reiboņi, koncentrēšanās grūtības un slikta dūša.
Šos simptomus bieži dēvē par elektromagnētisko hiperjutīgumu. Ir  jautājums par korelāciju starp EML iedarbību un paziņotajiem simptomiem. Nesenie pētījumu pārskati rāda, ka nav saistības starp akūto EML iedarbību un šiem simptomiem. Pētījumi tomēr nav saistīti ar ilgtermiņa efektu izpēti, lai gan daži pētījumi neparāda arī saistību ilgtermiņā.
Šveices pētījums (Bundesamt fűr Energie, 2004) ir viens no pētījumiem, kur ir veikti EML mērījumi KFL. Šajā pētījumā 11 dažādas enerģiju taupošās lampas tika izpētītas un salīdzinātas ar 2 veida parastām kvēlspuldzēm. Visos mērījumos EML bija zem starptautisko organizāciju noteiktajām vadlīnijām. 50Hz magnētiskā  lauka intensitāte 30cm attālumā no lampas bija dažu nano teslu (nT) robežās, kas ir ļoti zems līmenis salīdzinot ar citām elektriskām ierīcēm.
Lai arī ir maz datu, tomēr EML nav raksturīgi tikai KFL un nav pierādījumu, ka pastāv sakarības starp EML un pašu paziņotiem simptomiem un lai gan šie simptomi ir reāli un daudzos gadījumos pat smagi. Secinājumi - pašreizējie zinātniskie pētījumi nerāda korelāciju starp EML emisiju no KFL un minētajiem simptomiem (pierādījumu līmenis A).
2. Fluorescences gaismas   iedarbība uz gaismas jutīgiem  ādas stāvokļiem.
Fotodermatozes ir ādas stāvokļi, kurus rada gaisma – idiopātiskas fotodermatozes,  zāļu/ķīmijas ierosinātas dermatozes, genofotodermatozes. Šajos gadījumos fluorescences gaisma tiek identificēta kā riska faktors. Šajā grupā tiek  ietvertas arī slimības, kuru gaitu  pasliktina saules gaismas iedarbība.
Idiopatiskas fotodermatozes - polimorfi gaismas izsitumi. Tā ir visbiežāk sastopamā  fotodermatoze – pavasarī vai vasaras sākumā parādās eritematozi un  papulozi izsitumi saules skartajās vietās. Parādās  pusstundas vai dažu stundu laikā pēc Saules iedarbības. Izplatība pieaug cilvēkiem virzienā no ekvatora (5% - Austrālijā, 21% - Zviedrijā, 15% - Anglijā). Eiropiešiem 10-20% un biežāk – sievietēm. Secinājumi - pamatā ir aizkavēta hiperjutīga atbilde uz Saules gaismas UVB un UVA iedarbību, kuru varētu arī provocēt mākslīgi gaismas avoti (pierādījumu līmenis C).
Actinic prurigo -stāvoklis, kas īpaši raksturīgs Amerikas indiāņiem un mazāk skar Kaukāza un Āzijas populācijas. Iestājās parasti pirms 10 gadu vecuma un skar biežāk sievietes. Daudzgadīga problēma ar pasliktināšanos pavasarī un vasarā – niezoša, plankumaina tūskaina āda ar papulām pēc saules gaismas iedarbības. Izplatība 3,3 uz 100 000 populācijas. Secinājumi -smagos gadījumos varētu būt arī iespējams KFL risks (pierādījumu līmenis C).
Saules nātrene- reti sastopama ādas slimība, kas skar gan vīriešus, gan sievietes, jebkurā vecuma grupā, bet īpaši dzīves pirmās 4 dekādēs. Stāvoklis ir stabils un 1/3 nav atbildes uz ārstēšanu. Parasti rodas iedarbojoties UVA, bet reizēm arī ierosina redzamās gaismas un UVB iedarbība. Izplatība apmēram 3,1 uz 100 000 populācijas. Secinājumi  - iespējams, ka daži pacienti var ciest arī no KFL vai pat kvēlspuldžu gaismas iedarbības (pierādījumu līmenis C).
Medikamenti / ķīmiskās vielas, kas izraisa fotojutīgumu - Fotojutīguma mehānisma pamatā ir fototoksicitāte, kas nozīmē, ka šai iedarbībai varētu tikt pakļauts jebkurš cilvēks.
Amidarone – ir sirds antidisritmijas aģents, kas rada dedzināšanas, durstīšanas sajūtas ādā ar ādas apsārtumu apmēram 50% cilvēkiem pie UVA un redzamās gaismas. Var attīstīties nepievilcīga pelēka ādas pigmentācija.
Fenotiazīns – rada ādas diskomfortu, eritēmu un ādas pūslīšus pie UVA iedarbības, kā arī ādas krāsas izmaiņas.
Fluorkvinolona antibiotiķi – izraisa dažādas pakāpes fotoksicitāti un simptomi ietver eritēmu un pūslīšus, galvenokārt saistībā ar UVA iedarbību.
Secinājumi   - izvērtējot  esošo fotojutīguma pakāpi, nevar sagaidīt, ka zāļu izraisītais gaismas jutīgums varētu būt īpaša problēma, ja pacienti tiek pakļauti KFL vai kvēlspuldžu gaismas avotiem (pierādījumu līmenis C).
Fotofrīns un citi pretvēža aģenti
Fotofrins un foskans ir tīši redzamās gaismas viļņu fotosensibilizētāji un tos izmanto gaismas dinamiskā iekšķīgo vēžu terapijā. Fotodinamiskā terapija var izraisīt arī gaismas toksiskas reakcijas, ja tiek pakļauti redzamajai gaismai. Secinājumi –  KFL iedarbības gadījumos var sagaidīt gaismas jutīgumu lielāku nekā no kvēlspuldzēm, bet vēl vairāk no zilās gaismas (pierādījumu līmenis C).
Psoraleni – fototoksicitāte no augiem un diētas
Fitodermatīts ir stāvokļi, kuri rodas  no augiem līdz ar UVA viļņu garuma iedarbību un tā nav saistīta ar KFL iedarbību. Secinājumi – psoralenu daudzums  pārtikā (selerija, pastinaks, laimi u.c.) tos kombinējot ar fluorescences gaismu nerada ne akūtas, ne hroniskas iedarbības problēmas (pierādījumu līmenis D).
Fotoalerģisks kontakta dermatīts - eta, palēnināta tipa hiperjutīguma reakcija, ko izraisa UV starojuma zemas devas jutīgām personām. Galvenie kontaktalergēni pašreiz vidē ir ķīmiskās vielas pret saules iedarbību  un vietējas iedarbības  nesteroidie pretiekaisuma medikamenti. Ja šis dermatīts ir diagnosticēts, tad pacientiem ir savlaicīgi  jāizvairās no provocējošiem viļņu garumiem, parasti UVA reģionā. Secinājumi – KFL nav nozīmīgs ierosinošs faktors šīs grupas pacientiem (pierādījumu līmenis D).
Genofotodermatozes- Ir vairākas iedzimtas gaismas jutības slimības, kā Xeroderma pigmentosum, kā arī reti sastopami Cockayne’s, Bloom’s un Rothmund – Thomson sindromi. Xeroderma pigmentosum ir sastopama 1 gadījumā uz  250000 populācijas Eiropā un ASV. Ir fotojutīgums pret UVB viļņu garumiem. Secinājums – ir iespējams, ja netiek pareizi filtrēti UV,  KFL iedarbība var pastiprināt slimības aktivitāti un tādēļ iesaka izvairīties no šādām nekvalitatīvām spuldzēm (pierādījumu līmenis C).
Porfirijas- ir jaukta tipa iedzimtas un vides izraisītas fotosensitīvas ādas slimības, kas rodas uzkrājoties ādā gaismas jutīgam porfirīnam. Galvenās sūdzības ir dedzinošas vai durošas sāpes ādā, ko izraisa saules gaisma. T.s. eritropoēzes porfīrija attīstās bērnībā vai pat agrāk. Ir īpaši jutīgi pret zilo gaismu. Porfīrijas ir reta slimība – iedzimta eritropoēzes porfīrija (Gintera slimība) Apvienotajā Karalistē ir apmēram 2 gadījumi uz  3 000 000 dzīvi dzimušajiem.  Eritropoetiskās porfirijas izplatība ir apmēram 1līdz 2 uz 100 000 populācijas. Secinājumi – KFL ļoti jutīgiem pacientiem varētu izraisīt vieglus simptomus, salīdzinot ar volframa gaismas avotiem, lai gan pierādījumi ir pretrunīgi (pierādījumu līmenis C).
Porphyria cutanea tarda- izplatība ir 1:5000 un tās cēlonis ir pārmērīga alkohola lietošana, hroniskas aknu slimības un citi faktori. Rodas ādas pūslīši, ādas trauslums un hipertrihoze. Rada galvenokārt redzamā gaisma nekā UVA.
Dermatozes, kuras pasliktina gaismas iedarbība
10% pacientu ar atopisku dermatītu ir saules gaismas izraisīti uzliesmojumi. Tas var būt saistīts ar infrasarkano starojumu un svīšanu, bet nav saistīts ar KFL bet vairāk ar kvēlspuldžu gaismu (pierādījumu līmenis D).
Lupus erythematosus - hroniska autoimūna slimība, kura bieži uzliesmo saules gaismas iedarbībā. Izplatība ir 27,7 uz 100 000 populācijas un biežāk sievietēm – afro - karību izcelsmes. Daži slimnieki apraksta arī problēmas ar mākslīgās gaismas iedarbību. Provocējošie viļņu garumi - UVB pārsvars. Secinājumi - KFL hroniska iedarbība varētu radīt problēmas (pierādījumu līmenis C).
Ādas vēzis - UV ir galvenais vides faktors ādas vēža izcelsmē. UV izstarojums no lampām ir samazināts līdz minimumam. Kancerogēnā UV deva no fluorescences apgaismojuma ir niecīga (apm.1%) ja salīdzina ar līdzīgu saules iedarbību vasarā, vecie riska novērtējumi saistībā ar fluorescences apgaismojumu rāda, ka aktuālā gada iedarbības var pieaugt no 10-30%, kas palielina zvīņveida šūnu karcinomas risku par apmēram 4% bet ar pamata risku daudz zemāku nekā ārā strādājošajiem.
Daži nesenie mērījumi rāda, ka dažas KFL emitē īsos UV līdz pat UVC (254nm), kas ir nevēlami un būtu jāuzlabo. Nav zināms, kuri viļņu garumi ir visagresīvākie, bet min UVA un garākos viļņus. Gadījuma – kontroles pētījums populācijā ar zemu saules iedarbību, konstatēja, ka melanomas risks nebija saistīts ar fluorescences apgaismojumu mājā vai birojā. Secinājumi – fluorescences lampas neveicina melanomas risku (pierādījumu līmenis A) un līdzīgi arī KFL (pierādījumu līmenis B). Tomēr fluorescences lampas, t.sk. KFL, var nenozīmīgi veicināt UV devas efektus radot ādas vēzi (pierādījumu līmenis B).

 

 

Sākot ar Jauno 2013. gadu, esam ieviesuši mājas lapā "iepirkumu grozu". Tas ļaus ievērojami paātrināt iepirkšanos ietaupot gan Jūsu, gan mūsu laiku.

Atsaucoties uz iepriekšējā gada populārākajiem produktiem, esam papildinājuši arī LED produktu klāstu un tas vēljoprojām turpina pieaugt!

Strādājam arī pie tā, lai pavisam drīz jau varētu piedāvāt klientiem ne tikai kvalitatīvu produktu, bet arī vēl labākas cenas!

Lai Jums ekonomisks un gaišs Jaunais 2013. čūskas gads! 

 

 

Uzņēmums piedāvā izgatavot LED produktus pēc klienta pasūtijuma. Iespējama visdažādāko produktu izgatavošana ar vai bez specifikācijas. Tai skaitā arī LED skatuves gaismas ar DMX kontroli vai bez.

skatuves gaismas